Es ticu, ja lasi šo rakstu, Tu kaut reizi esi dzirdējis vārdu glutēns un uzturs bez glutēna. Bet ne visiem un uzreiz ir saprotams, ko sevī slēpj šis, ar vien populārākais, vārds. Citi, pieļauju, domā, ka tas ir apzīmējums jaunākajai modes diētai, kuru kāds iesāka tikai tāpēc, ka todien bija otrdiena, bija apmācies laiks un kaimiņš arī bija sācis ko jaunu. Bet, nē, ir cilvēki, kam tā ir dzīve! Ir cilvēki, kam dzīve bez glutēna nozīmē dzīvot bez sāpēm – dzīvot komfortabli, labāk un veselīgi.
Kas ir glutēns?
Šāds jautājums arī man bija aktuāls pāris gadus atpakaļ, kad pirmo reizi nonācu pie secinājuma, ka tieši glutēna nepanesamība ir tas, kas izraisījis sāpes visu manu mūžu [visticamāk, ka tagad dažādu pretsāpju, oglīšu un citu vēderu tablešu zāļu ražotāji ir izjutuši milzīgu patēriņa sarukumu, kopš ikdienā vairs nepalielinu to ienākumus]. Un šis jautājums noteikti ir svarīgs tiem, kas vēlas izprast kāpēc glutēns ir iespējamais to sāpju faktors.
Glutēns ir proteīns (ūdenī nešķīstoša olbaltumvielu grupa), kuru var atrast dažādos graudos: kviešos, rudzos un miežos. Kaut arī vairums cilvēku glutēnu pārstrādā normāli, tomēr tas var radīt autoimūnās sistēmas reakciju cilvēkos, kuri slimo ar celiakiju vai cilvēkos, kuriem ir glutēna nepanesamība un alerģija.
Glutēns palīdz dažādiem ēdienu izstrādājumiem (kūkām, cepumiem, maizei utt.) saglabāt savu formu, piedot mīklai elastību un stingrību – tā ir dabīgā līme ēdienā, kas to satur kopā. Kad milti tiek samaisīti ar ūdeni, glutēna proteīns aktivizējas un izveido mīklā lipīgu vidi – tā iegūst līmei līdzīgu konsistenci. Tāpēc glutēnu sauc arī par lipekli.
Divi galvenie glutēna proteīni ir gliadīns (piedod mīklai iespēju cepšanās laikā sacelties/piepūsties) un glutenīns (atbildīgs par elastību).
Kādas sekas izraisa glutēns cilvēkos ar celiakiju, glutēna nepanesamību vai alerģiju?
Lietojot glutēnu saturošus produktus, celiakijas slimniekam bojājas/noārdās tievās zarnas bārkstiņa un tiek traucēta uzturvielu uzsūkšanās organismā. Imūnā sistēma cīnoties, bieži netiek galā un rodas dažādi veselības traucējumi.
Tie var izpausties kā akūta caureja vai aizcietējumi, gāzu krāšanās vēderā/vēdera burbuļošana, slikta dūša, svara zudumi, sāpes locītavās vai muskuļos, krampji, ekzēma/ izsitumi uz ādas, depresija, grūtības koncentrēties, galvassāpes, nogurums.
Pēc personīgās pieredzes, līdz brīdim, kamēr sāksi ēst to, ko drīksti, piedzīvosi lielāko daļu no šīm pazīmēm! Bieži! Un iespējams, ka daudzas no šīm pazīmēm ies roku rokā!
Vai pret to ir zāles un ārstēšanās iespēju?
Nē un jā!
Nē, nav zāļu, kas likvidētu šo slimību!
Jā, ārstēšanās ir – ievērot uzturu bez glutēna. Visu atlikušo dzīvi! Tagad sarauksi neizpratnē pieri un teiksi – kas, pie velna, tā par ārstēšanos? Tāda, kāda nepieciešama Tavam ķermenim! Tieši pareizs uzturs, no kura pilnībā izslēgsi glutēnu, ļaus Tev pilnvērtīgi baudīt dzīvi, izzudīs līdzšinējie celiakijas simptomi un Tavas zarnu bārkstiņas atkal atjaunosies.
Nevēlama glutēna krustošanās (mijiedarbošanās)
Gatavojot maltīti, ir svarīgi izvairīties no saskrasmes ar glutēnu saturošiem produktiem, ierīcēm, virsmām. Tas nozīmē to, ja vēlies būt drošs, ka Tavs ēdiens gatavošanas procesā nesaskarās ar glutēnu, rūpīgi jānomazgā visi trauki (pannas, naži, dēlīši, bļodas utt.), galda virsmas, letes, kur gatavosi.
Kā arī neaizmirsti, ka bezglutēna ēdienu nedrīks gatavot tosterī, kurā gatavota parastā maize, nedrīksti pievienot maltītei sviestu, tomātu mērces, majonēzes, kuras iepriekš saskārušās ar glutēnu saturošiem produktiem un ierīcēm (ja Tavā zemesriekstu sviesta burciņā paviesojas kāds, kurš to ar nazi uzsmērē uz parastas maizes, tad, ar to pašu nazi, negausīgi sniedzas pēc papildinājuma – ar asarām acīs to ziedo ēdājam, izmet vai skrien ko kājas nes, jo tieši tik vienkārši tas kļūst bīstams Tev). Un, nē, izņemot gaļu no mērces, kura iebiezināta ar parastajiem miltiem, tā nekļūst ēdama tiem, kuri uzturā nedrīkst lietot glutēnu (mēs visi esam tikai cilvēki – no kļūdām mācāmies. Sāpīgi. Pat ļoti sāpīgi, bet mācāmies!).
Lasi sīko druku/ sastāvu!
Vienmēr!!! Ja nepanes glutēnu, tad šaja brīdi svinīgi solies, ka sīkās drukas/sastāvi būs Tava jaunā bībele (protams ne visai sīkajai drukai var ticēt, bet te mēs savelkam paralēles ar iepriekš, tekstā norādīto, salīdzinājumu).
Pirms lieto produktu, par kuru neesi drošs vai arī ilgstošāku laiku neesi lietojis, lasi sastāvus. Pat tiem produktiem, kurus esi pieradis lietot ikdienā, jo ražošanas gaitā var tikt mainītas to sastāvdaļas.
Nepaļaujies uz vizuālo tēlu – bieži vien produkti, kuriem pēc skata nevajadzētu saturēt glutēnu, tomēr to satur, tāpēc labāk izlasi, pirms lieto. Piemēram, kukurūzas pārslas, kurām dabiski nevajadzētu saturēt glutēnu, tomēr to satur, jo ir saldinātas ar iesala ekstraktu.
Kā arī, ja uz iepakojuma norādīts, ka produkts nesatur kviešus, tas nenozīmē, ka tas nesatur miežus, rudzus, speltu.
Glutēnu saturošie produkti
Pamatprodukti:
• mieži;
• kvieši;
• rudzi
Un visi šo labības augu krustojumi/atvasinājumi – spelta, tritikāle utt.
Jebkuri produkti/izstrādājumi, kuru ražošanā izmantoti mieži, kvieši, rudzi:
• milti vai miltu maisījumi (tai skaitā pankūku, vafeļu, kūku, maizes utt. miksi, kama milti);
• pasta (makaroni);
• kuskuss;
• bulgurs;
• mannas putraimi;
• klijas;
• rīvmaize;
• iesals;
• alus un iesala etiķis;
• citi, no šiem augiem, gatavoti ekstrakti;
• seitans (no kviešu glutēna gatavots gaļas aizstājējs);
• šo labības augu eļļas (piem, kviešu dīgstu eļļa);
• kūkas, tortes, kliņģeri, tartes, bulciņas, pankūkas, vafeles, cepumi u.c. konditorejas izstrādājumi;
• hamburgeri, hotdogi;
• maize;
• pica;
• tortiljas;
• alus;
• alus raugs;
• mīklā cepti ēdieni
Citi produkti, kuri satur vai iespējams var saturēt glutēnu (pirms produktu lietošanas, jāpārliecinās, ka produkti nesatur kviešus, miežus, rudzus un tie ir bez glutēna – gluten-free):
• garšvielu maisījumi (var saturēt glutēnu);
• karija pulveris (kaut arī šķiet, ka tā ir garšviela, kura top no konkrēta auga, tomēr tā ir dažādu garšvielu maisījums, ir dažādu firmu variācijas par šo garšvielu un tā var saturēt glutēnu);
• čipsi (tie tiek uzlaboti ar dažādiem garšvielu maisījumiem, kuru sastāvā ir glutēns);
• brokastu pārslas, batoniņi un mušļi – pat ja tie ražoti no auzām, kukurūzas, rīsiem (sastāvā var būt pievienots iesala ekstrakts);
• popkorns ar garšām;
• parastās auzu pārslas un auzu pārslu putras ar garšām (tiek iepakotas vienā līnijā ar glutēnu saturošiem produktiem, bet putrās ar garšām var būt pievienotas sastāvdaļās, kuras satur glutēnu);
• saldējums (var saturēt kviešus iebiezināšanai);
• jogurti (pārsvarā tie, kuri papildināti ar dažādām garšām un graudiem);
• šokolāde un šokolādes dzērieni (kaut arī šokolāde dabiski nesatur glutēnu, tomēr tā var būt uzlabota ar iesala ekstraktu, modificētām cietēm, mākslīgām krāsvielām, kuras satur glutēnu);
• gatavās zupas vai zupu bāzes (sastāvā var būt biezinātāji/cietes no miltiem);
• restorānu omletes (daži restorāni savām omletēm pievieno miltus vai pankūku miksus, lai tās būtu pufīgākas);
• frī kartupeļi (var būt gatavoti vienā traukā/eļļā ar citiem produktiem, tiek pievienoti dažādi garšvielu maisījumi, kuru sastāvā ir glutēns, saldētie frī var būt vārtīti miltos, lai cepot tie kļūtu kraukšķīgāki);
• rīsi garšvielu maisījumos;
• rīvēti sieri (var būt vārtīti miltos, lai mazinātu salipšanas iespēju);
• mērces (piem., gaļas ēdieniem, kuras iebiezinātas ar miltiem);
• salātu mērces, marinādes, ketčupi, majonēzes (sastāvā var būt biezinātāji/cietes no miltiem);
• sinepes, sinepju pulveris (parasti sinepes nesatur glutēnu, bet tām var būt pievienoti kviešu milti vai iesala etiķis);
• buljoni/buljona kubiņi (sastāvā var būt kvieši);
• parastā sojas mērce (sastāvā ir kvieši);
• Vorčesteras un terijaki mērces (satur sojas mērci, iesala ekstraktu);
• konservētas pupiņas;
• zivju imitācijas – krabju nūjiņas, zivju pirkstiņi (zivju imitācijas tiek ražotas no zivs pulveriem, kuri sajaukti ar biezinātāju un to sastāvā ir kvieši);
• konfektes – arī želeju un lakricas konfektes (sastāvā var būt vafeles, biezinātāji no kviešiem);
• veikalos nopērkami marinēti gurķi – pārsvarā ārzemju ražojuma (kraukšķīgumam var būt pievienots iesala etiķis);
• pārstrādāti, gatavi gaļas ēdieni – desas, cīsiņi, maltā gaļa, marinējumi (to ražošanā tiek izmantoti dažādi glutēnu saturoši graudi, to cietes un garšvielu maisījumi);
• gaļas aizstājēji;
• rīsu sīrups (ražošanā var būt izmantoti miežu fermenti);
• sīrupi – dažādi dzērienu, ēdienu sīrupi, piem, pankūku sīrups;
• karameles sīrups, karameles pārtikas krāsa (var saturēt kviešus);
• cepamais pulveris (var saturēt kviešu cieti mitruma absorbēšanai);
• modificētas pārtikas cietes (kaut arī parasti izmanto kukurūzas, kartupeļu, tapiokas cietes, tomēr zem šī vārda var slēpties kviešu ciete);
• zāles un vitamīni (parasti tablešu formā – var būt izmantots glutēns kā cietinātājs vai vārtītas cietēs, mazinot tablešu salipšanu iepakojumā);
• uztura bagātinātāji;
• tējas – parasti dažādu garšu tējas (var būt pievienoti miežu iesals saldumam);
• kafijas ar garšām un gatavie kafijas dzērieni , kā arī šķīstošā kafija (daudzi kafijas sīrupi, garšas uzlabotāji var saturēt iesala ekstraktu saldumam, bet šķīstošā kafija var saturēt kviešus, lai tai piedotu apjomu);
• destilēti alkoholi ar garšām, piem., rumi, liķieri, viskiji, kam garšas uzlabošanai pievienota karameļu piegarša (tīrs, destilēts alkohols, kaut arī gatavots uz glutēnu saturošu graudu bāzes, ir drošs, jo destilācijas procesā glutēns tiek likvidēts, tomēr garšas ir tās, kurās bieži slēpjas glutēns)
Uzmanies, ja produkta sastāvā norādīts – pievienotas dabiskas garšas (natural flavoring) – šis apzīmējums var slēpt iesalu vai citus glutēnu avotus.
Vai auzas ir bez glutēna?
Auzas, kaut arī dabiski nesatur glutēnu, tomēr tās var izraisīt nevēlamu reakciju cilvēkos ar celiakiju.
Ir raksti, kuros spriež par to, ka cilvēki, kuri slimo ar celiakiju, ēdot auzas, rīsus vai kukurūzu, izjūt līdzīgas sāpes vai reakcijas, kādas rastos, ja ēstu glutēnu saturošus produktus. Šīs reakcijas var rasties tā sauktajā molekulārajā mīmikas rezultātā jeb krustošanās rezultātā – ēdot attiecīgos produktus Tava imūnsistēma var apmulst un sajaukt šo produktu proteīnus ar glutēna proteīnu.
Auzas sevī satur proteīnu, kurš ir līdzīgs glutēnam (avenīnu), bet tomēr tās ir bezglutēna, un to, vai Tavs ķermenis spēj pārstrādāt auzas, jāspriež pašam. Tāpēc, lai pārliecinātos, ka Tavs ķermenis spēj pārstrādāt auzas un uz tām nereaģē nelabvēlīgi, sākotnēji tās savā uzturā lieto mazos daudzumos, ar laiku palielinot vēlamo daudzumu un novērojot ķermeņa reakciju.
Kāpēc vēlams izvēlēties auzas, kuras atzīmētas ar sertificētu bezglutēna zīmi? Jo tās, atšķirībā no parastajām auzām, nav audzētas blakus citai labībai, ir transportētas mašīnās, kurās nepārvadā glutēnu saturošus produktus, kā arī nav iepakotas tajās pašās rūpnīcās/līnijās, kur iepako glutēnu saturošus produktus.
Kā zināt, ka produkts nesatur glutēnu?
Tā sastāvā nebūs kviešu, miežu, rudzu.
Tas būs apzīmēts ar nosaukumu – Bez glutēna (gluten-free, GF, sin gluten) vai ar starptautisku bezglutēna zīmi – pārsvītrotu vārpu:
Produkti, kuri nesatur glutēnu:
Graudi, sēklas un no tiem veidotie milti:
• auzas (vēlams izvēlēties bezglutēna auzas);
• rīsi;
• griķi;
• kvinoja;
• linsēklas;
• prosa;
• sorgo (sorghum);
• tapioka (cieti saturoši milti, ko iegūst no maniokas saknes);
• kukurūza;
• amarants;
• pākšaugi (zirņi, turku zirņi, lēcas, pupiņas utt.);
• saulespuķu sēklas;
• ķirbju sēklas
U.c. sēklas, kuras neievāc no glutēnu saturošiem augiem
Citi produkti, kuri dabiskā formā nesatur glutēnu:
• dārzeņi;
• augļi;
• olas;
• gaļa;
• zivis un jūras veltes;
• piena produkti (bez piedevām);
• rieksti (un milti no riekstiem);
• eļļas un tauki (rapšu, olīvu, saulespuķu, kokosriekstu, linsēklu, avokādo u.c. eļļas, kuras ražots no produktiem, kuri nesatur glutēnu);
• soja (izņemot parasto sojas mērci);
• garšaugi un dabiskas garšvielas, bez piemaisījumiem (garšvielas, kas sastāv no 1 sastāvdaļas)
5 comments
Sveiks!
Par auzām – nē vien vēlami, bet pat obligāti jāizvēlas auzas, kas ir atzīmētas kā bezglutēna, jo visas citas auzas piejaukuma veidā satur arī citus graudus, ne tikai pārvadāšanas un fasēšanas dēļ, bet arī tāpēc, ka uz lauka arī aug citu labību piejaukumiem, ļoti bieži, ja ieskatās, auzu laukā šur un tur ir kviešu, rudzu vai miežu vārpas. Tos graudus nost neviens nešķiro, savukārt bezglutēna auzas audzējot, šie graudi ir atšķiroti, tuvumā citu labību neaudzē, lai vēl vairāk izslēgtu piesārņojuma risku, lieto atsevišķu lauksaimniecības tehniku labības kulšana, pārvadāšanai, kaltēšanai un fasēšanas, tāpēc tur iespēja, ka būs glutēnu saturošo augu piejaukums, ir minimizēta cik tas vien iespējams.
Ja kāds neēd glutēnu, jo uzskata to par modīgu trendu, tad var ēst jebkādas auzas, bet tiem, kam ir celiakija, jālieto tikai bezglutēna auzas un tās pašas vismaz sākumā, uzmanīgi.
Sveika!
Pilnībā piekrītu – tieši šo visu arī esmu pieminējis rakstā! 🙂 Tāpēc arī nekad neriskēju ar produktiem, kuros visticamāk nav, bet kuru sastāvā ir pieminēts – var saturēt glutēnu! Lieks risks tiem, kam tā ir milzīga dzīves problēma, nav nepieciešams, bet tie, kas tiešām to dara aiz modes vai kā alternatīvu diētu, tad, jā, droši var lietot auzas un citus produktus, kuros nav glutēns, bet kuru sastāvā rakstīts, ka tas tur var būt kā piemaisījums.
Labdien!
Esmu tikkai iesācējs.Pārāk drastiska diēta! Sakiet,lūdzu,ar ko varētu aizstāt cepamo pulveri,kā irdinātāju mīklai?
Sveika!
Ja uztrauc tas, ka cepamais pulveris varētu saturēt glutēnu saturošu cieti, tad to var pagatavot arī pats. Cepamais pulveris sastāv no trīs, vienādās daļās sajauktām sastāvdaļām – dzeramās sodas, citronskābes un cietes (var izvēlēties kukurūzas, kartupeļu, tapiokas cieti). Tāpēc šo maisījumu viegli var pagatavot mājās jau iepriekš, lielākā daudzumā un uzglabāt gaisa necaurlaidīgā traukā.
Var arī lasīt sastāvdaļas uz dažādu ražotāju cepamajiem pulveriem un izvēlēties tādu, kuru sastāvā rakstīts, ka izmanto, piemēram, kukurzas cieti. Santa Maria, Lecker’s, cepamā pulvera sastāvā ir norādīts, ka izmantota tieši kukurūzas ciete.
Vai arī izvēlēties ražotāju, kurš tirgo sertificētu bezglutēna produkciju, piemēram, Doves Farm!
Gemos pārdod briežraga sáli.tas ļoti labs cepamais pulveris.